«Cik ļoti priecājamies mēs par to, ka esi piedzimusi,» skan apsveikuma dziesmas vārdi Benijas dzimšanas dienā. Diemžēl tas neatbilst patiesībai. Pat viņas mīļotā māte bīstas no savas deviņus gadus vecās meitas neparedzamajām un neapvaldāmajām agresijas lēkmēm, nevēlas tām pakļaut abas jaunākās atvases. Sociālie dienesti un mediķi ir bezspēcīgi – no sistēmas grāvējiem steidz atbrīvoties ikviens aprūpētājs, ikviena ārpusģimenes aprūpes iestāde. Pats sevī ieslodzītais bērns cieš ne mazāk par apkārtējiem un ilgojas pēc mājām, kuras vairs neatrast. Līdz parādās vāra cerība…