Cēlies no dižciltīgas ģimenes un 20 gadus vecāks par Mariju, galdnieks Jāzeps kļūst gluži vai apburts no Marijas nevainīgā skaistuma. Taču viņa sirdi nospiež sēras par karavīru nogalināto ģimeni, kas viņam bija pirms tam. Viņam ir palikuši vien trīs brāļadēli, kurus viņš mīl kā paša dēlus. Jāzeps saderinās ar Mariju un dodas dzīvot uz viņas ciematu. Nakts laikā romieši uzbrūk un izvaro Marijas māsu Martu. Brāļadēli atriebjas romiešiem, tad viņi savukārt atriebjas, bet Jāzepam izdodas Mariju noslēpt kalnos. Jāzeps sola apprecēt Mariju, bet drīz vien viņu aizsauc strādāt pie Hēroda. Atgriezies pēc vairākiem mēnešiem, viņš ierauga, ka Marija ir stāvoklī. Viņš netic, ka tas ir Dieva bērns, un tikai sapnis palīdz viņam saskatīt patiesību. Marija laiž pasaulē Jēzu, un Hērods, pārbijies, ka nu ir piepildījies paredzējums par ebreju valdnieka dzimšanu, pavēl nogalināt visus bērnus, kas jaunāki par diviem gadiem.